Pēc šī incidenta es nekad, nekādos apstākļos nepalīdzu svešiniekiem pie bankomāta, īpaši tiem, kuri apgalvo, ka nezina, kā izņemt naudu. Es jums stāstu, kas notika, un jūs esiet modri, kad iekulieties šādā situācijā.
Reiz es gandrīz kļuvu par viltīga krāpnieka objektu. Tas bija uzskatāms pierādījums tam, cik izdomas bagāti var būt krāpnieki un cik viegli uz tiem uzķerties pat visparastākajās situācijās. Man vajadzēja izņemt skaidru naudu, tāpēc es devos uz tuvāko bankomātu mājas stūrī. Pie bankomāta stāvēja sieviete – pieklājīga izskata, kopta, ar glītu frizūru.
Viņas rokās bija vairāki smagi maisiņi no veikala, un viņa nepārprotami izskatījās noraizējusies. Viņa grozīja karti rokās, mīņājās un ik pa brīdim mēģinot to ievietot bankomātā.
66 gadu vecumā mūžībā devusies ļoti talantīga rakstniece. Viņas darbi ir kļuvuši ļoti populāri
Es jau grasījos pieiet tuvāk, kad viņa pēkšņi pagriezās pret mani ar lūdzošu skatienu acīs:
– Cilvēk, vai tu vari man palīdzēt? Es nevaru ievietot savu karti un man vajag izņemt naudu. Atzīšos godīgi, ja viņas vietā būtu jauna un pievilcīga meitene, es, iespējams, būtu bijis kārdinājums palīdzēt. Bet šajā gadījumā es negribēju iesaistīties. Kaut kas šajā situācijā šķita dīvains, un es nolēmu necensties izmēģināt savu veiksmi.
– Atvainojiet, bet es pati par bankomātiem neko daudz nezinu,” atbildēju un izlikos, ka kaut ko pārbaudu savā telefonā. Sieviete turpināja vicināties ar karti un tad, nopūzdamās, atkāpās malā. Es jau grasījos doties pie bankomāta, bet pēkšņi pamanīju, ka viņas karte joprojām atrodas bankomātā. Protams, es nevarēju vienkārši aiziet, viņai par to nepaziņojot.
– Kundze, jūs aizmirsāt savu karti! Paņemiet to prom, citādi bankomāts to apēdīs, un jums būs vajadzīgs ilgs laiks, lai to atgūtu, – es viņai teicu. Viņa pagriezās, meta man vilšanās pilnu skatienu un pēkšņi teica:
– Vai tiešām? Paldies! Lūdzu, paņemiet to pati, man rokas ir pilnas ar maisiņiem. Tad tas mani pārsteidza. Visa situācija sāka šķist aizdomīga. Es jau biju dzirdējis par šādām krāpšanas shēmām, tāpēc nolēmu būt piesardzīgs. – Tava karte, paņem to pats. Ja negribat, neņemiet, jums vēlāk būs jādodas uz banku, lai to nokārtotu, – atbildēju un atkāpos.
Sieviete skatījās uz mani neapmierināti, bet izņēma karti. Un tad notika pats interesantākais.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
